Skip to main content

Emocionālās brīvības tehnika (EFT)

EFT tehniku es izmantoju savā psihoterapijas praksē kopš 2010.gada. Es mācu to saviem klientiem un arī pati pielietoju ikdienā. 2011.gadā bija iznākusi mana grāmata „Ceļš uz emocionālo veselību. Kā sakārtot sevi un savu dzīvi (EFT rokasgrāmata)”.

2025. gadā es izveidoju Facebook grupu “EFT prakse ar Natāliju”, kur dalos ar savām zināšanām, pieredzi un praktiskiem ieteikumiem par to, kā izmantot EFT tehniku ikdienā, lai atgūtu iekšējo līdzsvaru, dziedinātos un atgrieztos pie sevis. Šajā grupā runāju par darbu ar emocijām, psiholoģiskām grūtībām un dažādiem dzīves izaicinājumiem, kā arī par to, kā ar tappinga (EFT) palīdzību iespējams meklēt ceļu uz dziļāku sevis izpratni un iekšējo resursu atmodināšanu.

EFT ir brīnišķīgs instruments stresa vadīšanai un emocionālai regulācijai. EFT palīdz nomierināt nervu sistēmu, atbrīvoties no uzkrātās spriedzes un rast līdzsvaru un vieglumu prātā un ķermenī. EFT var pielietot ikdienas stresa situācijās, emocionālo un psiholoģisko problēmu risināšanai, traumu pārstrādei, personiskai izaugsmei, darba produktivitātes paaugstināšanai, sasniegumu uzlabošanai (sportā, mācībās, mūzikā, biznesā, mākslā) un pat fizisko sāpju mazināšanai.

Emocionālās brīvības tehnika (EFT) nereti tiek pasniegta kā “brīnumlīdzeklis vienas minūtes laikā”. Tāds EFT pozicionējums piesaista daudz uzmanības, taču rada maldīgu priekšstatu par šīs metodes patieso būtību.

Manā praksē EFT nav ātrs risinājums vai maģisks instruments. Tas nav veids kā ātri noņemt simptomu, bet instruments, kas ļauj satikties ar sevi drošā veidā, pārstrādāt traumas un virzīties no funkcionēšanas automātiskajā režīmā uz apzinātību un iekšējo līdzsvaru. Priekš manis EFT ir dziļa body-mind pieeja, kas māca apzinātību, spēju noskaņoties uz sevi un saviem iekšējiem procesiem, un dod iespēju mācīties regulēt savus emocionālus stāvokļus.

EFT ir arī instruments, kas ļauj maigi un droši strādāt ar traumatiskiem noslāņojumiem un aizsardzībām (survival modes). Tas ļauj saudzīgi tuvoties materiālam, kas ilgu laiku ir bijis apslēpts un nepieejams. Jo īpaši tas ir svarīgi, strādājot ar kompleksu posttraumatisko stresu (komplekso PTSD). Svarīgi, ka, lai sāktu pielietot EFT, nav jāveic sagatavošanas darbs kā tas ir, piemēram, strādājot ar EMDR, jo bungošanai pa akupunktūras punktiem pašai par sevi ir nomierinošs un stabilizējošs efekts. Strādājot ar klientiem ar EMDR metodi, es bieži vien izmantoju EFT kā stabilizācijas veidu.

EFT – pieskāriens, kas nomierina.

Emocionālās brīvības tehnika (Emotional Freedom Techniques, saīsināti – EFT) ir uz darbu ar ķermeni orientēta metode, kas rada dzīļu psiholoģisku efektu. Šī tehnika izmanto akupunktūras punktus emocionālo un psiholoģisko problēmu risināšanai. EFT procesa laikā mēs, koncentrējoties uz savas emocionālās vai psiholoģiskās problēmas, bungojam pa noteiktiem akupunktūras punktiem uz ķermeņa. Šīs stimulācijas rezultātā notiek ķīmiskās neiroloģiskā līmeņa izmaiņas smadzeņu darbībā:

  • normalizējas stresa hormona (kortizola) līmenis organismā,
  • paaugstinās serotonīna sekrēcija,
  • tiek bremzēts trauksmes signāls (amigdala),
  • kad tiek nomierināta limbiskā sistēma (amigdala), palielinās aktivitāte prefrontalajā garozā (pieres daiva), kas veicina konstruktīvu domāšanu, spēju regulēt emocijas un spēju pieņemt lēmumus.

Rezultātā notiek izmaiņas mūsu emocijās, domāšanā un ķermeniskajās izjūtās. Mēs paliekam mierīgāki, atslābinātāki un spējam reālistiskāk un konstruktīvāk uztvert situāciju, kas palīdz optimāli un efektīvi to risināt vai arī palaist vaļā. Tādejādi, mēs apmācam smadzenes adaptīvāk reaģēt uz situācijām, kuras iepriekš izraisīja stresa reakciju mūsu ķermenī.

Vienkāršiem vārdiem runājot, EFT ir tehnika, kas palīdz mums samazināt stresa negatīvo ietekmi uz ķermeni. Kā arī tā palīdz mainīt mūsu smadzeņu reakciju uz dažādām situācijām – mūs sāk mazāk trigerēt tas, kas līdz šim mums izraisīja intensīvu stresa reakciju (piemēram, spriedzi, trauksmi, bailes, aizkaitināmību, uzmācīgas negatīvas domas, nespēju aizmigt, sarkšanu, sausu muti, grūtības koncentrēties, saraustītu domāšanu/valodu utt.).

Regulāri ikdienā praktizējot EFT metodi, pakāpeniski mēs kļūstam arvien noturīgāki pret stresu, emocionāli stabilāki un līdzsvarotāki.

Zinātniskie pētījumi par EFT efektivitāti

Klīniskā EFT ir zinātnē balstītā (“evidence-based”) metode, kuras efektivitāte ir apstiprināta pētījumos, kuri atbilst APA (American Psychological Association) standartiem. Pētījumi apstiprina, ka EFT metode ir efektīva ne tikai dažādu emocionālo problēmu risināšanā (trauksme, depresija, fobijas, PTSD), bet arī fizisko sāpju, autoimūno slimību (piem.,  fibromialgija, psoriāze) simptomu, lieka svara mazināšanā. Pētījumi arī apstiprināja EFT efektivitāti akadēmisko (mācības, eksāmeni, publiskās uzstāšanas) un sporta rezultātu uzlabošanā (basketbols, golfs u.c.), jo tika atklāts, ka EFT rezultātā pastiprinās tādas emocijas kā prieks un cerība, bet mazinās – trauksme, dusmas un kauns.

Ir bijuši pētījumi, kuros ar elektroencefalogrāfijas (EEG) palīdzību tika mērītas pētījumu dalībnieku smadzeņu viļņu frekvences pirms un pēc EFT sesijas. Piemēram, tika salīdzināti EEG rādītāji autoavārijās cietušajiem cilvēkiem pirms un pēc EFT sesijām un tika atklāta to frekvenču samazināšanas, kas saistās ar PTSD. Kā arī tika pētīti cilvēki ar klaustrofobiju un tika atklāts, ka pēc EFT sesijas pieauga teta viļņu frekvences, kas saistās ar atslābuma stāvokli. Izmantojot elektromiogrāfiju (EMG) tika atklāta nozīmīga trapeces muskuļu atslābināšanas pēc EFT sesijas.

Par cik EFT regulē stresa atbildes reakciju ķermenī un Hipotalāma-hipofīzes-virsnieru (HPA) asi, ir tikai loģiski, ka tika veikti arī pētījumi par izmaiņām stresa hormonu (adrenalīns un kortizols) līmenī. Pētījumos tika atklāts, ka pēc stundu garas EFT sesijas ir novērojams  nozīmīgs kortizola līmeņa samazinājums salīdzinājumā ar kontrolgrupām (sarunu terapijas grupa un grupa, kuras dalībnieki vienkārši atpūtās stundas garumā). Ar fMRI skenēšanas palīdzību tika atklāts, ka akupunktūras punktu stimulācija EFT laikā palīdz regulēt to smadzeņu zonu darbību, kas ir saistītas ar bailēm (piem., amigdala).

“Clinical EFT (Emotional Freedom Techniques) Improves Multiple Physiological Markers of Health”: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6381429/

Stapleton, P., Crighton, G., Sabot, D., & O’Neill, H. M. “Reexamining the Effect of Emotional Freedom Techniques on Stress Biochemistry: A Randomized Controlled Trial” Psychological Trauma: Theory, Research, Practice, and Policy. 2020 Mar 12. Advance online publication. http://dx.doi.org/10.1037/tra0000563

EFT posttraumatiskā stresa traucējumu (PTSS) gadījumā

Uz šo brīdi ir veiktās jau trīs metaanalīzes par Emocionālās brīvības tehnikas (EFT) efektivitāti posttraumatiskā stresa traucējumu (PTSS) simptomu mazināšanā un visas rāda līdzīgus pozitīvus rezultātus! Pēdējā metaanalīzē tika iekļauti 13 pētījumi ar kopumā 621 dalībnieku. Rezultāti uzrādīja, ka EFT būtiski uzlaboja PTSS simptomus, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, un bija ievērojami efektīvāka par kontroles grupu. Turklāt trauksmes un depresijas līmeņi būtiski samazinājās. Svarīgi atzīmēt, ka efekti saglabājās līdz pat trim mēnešiem pēc terapijas — gan PTSS, gan trauksmes un depresijas simptomu mazināšanā. Veterānu apakšgrupas analīze parādīja, ka EFT efektīvi samazina gan PTSS simptomus, gan ar tiem saistītās problēmas — trauksmi un depresiju.

First meta – Sebastian B, Nelms J (2017) The Effectiveness of emotional freedom techniques in the treatment of posttraumatic stress disorder: a meta-analysis. Explore (NY) 13(1):16–25

2nd meta – Stapleton P, Kip K, Church D, Toussaint L, Footman J, Ballantyne P, O’Keefe T (2023) Emotional freedom techniques for treating post traumatic stress disorder: an updated systematic review and meta-analysis. Front Psychol. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2023.1195286

Latest meta – Chen, W. T., Chao, T. Y., Huang, W. Z., Hsu, C. W., Tseng, P. T., Tzeng, N. S., Chang, H. A., Yeh, C. B., Weng, J. P., Hsieh, P. H., & Chen, T. Y. (2025). Effectiveness of Emotional Freedom Techniques in Alleviating Symptoms Associated with Posttraumatic Stress Disorder: A Systematic Review and Meta-analysis. European archives of psychiatry and clinical neuroscience, 10.1007/s00406-025-02000-4. Advance online publication. https://doi.org/10.1007/s00406-025-02000-4