Skip to main content

Kā stress ietekmē mūsu ķermeni

Stresa situācijā mūsu organismā tiek palaista automātiskā fizioloģiskā izdzīvošanas reakcija – “cīņa vai bēgšana”. Paaugstinās sirdsdarbība un pieaug asinsspiediens. Samazinās apasiņošana orgānos, kuri nepiedalās šajā aizsardzības reakcijā (kuņģis, zarnu trakts, reproduktīvie orgāni) un paaugstinās smadzenēs, muskuļaudos, plaušās, aknās. Plaušas strādā intensīvāk, lai organismam tiek vairāk skābekļa. Palielinās cukura daudzums asinīs (aknu intensīva darbība), jo daļa uzkrāto tauku pārvēršas cukurā, kas ir vajadzīgs intensīvai muskuļu darbībai. Paaugstinās hormona adrenalīna sekrēcija (virsnieru dziedzeris). Pieaug uzbudinājums centrālajā nervu sistēmā, kura koordinē muskuļu darbību cīņai vai bēgšanai. Tas viss rada mums enerģiju un spēku tikt galā ar apdraudošo situāciju. Vienlaicīgi acu zīlītes paplašinās, lai mēs labāk redzētu. Liesa strādā intensīvāk un pieaug asins sarecēšanas spēja ievainojuma gadījumam (lai mēs nezaudētu daudz asiņu). Gremošana palēninās, lai taupītu enerģiju smadzenēm un muskuļiem. Tāpat tiek “pamestas novārtā” imūnsistēma un reproduktīvā sistēma.

Šī “cīņa vai bēgšana” reakcija ir domāta intensīvajai darbībai īsā laika posmā, pēc kuras organismam jāatjauno savi spēki, lai visi orgāni varētu atgriezties normālā darbības režīmā. Piemēram, stress, kārtojot eksāmenu, mobilizē mūs un ļauj labāk nokārtot eksāmenu. Un tad mums vajag kādu laiku atpūsties, pirms gatavoties nākamajam eksāmenam.

Taču ilgstošais stress, kas ir saistīts ar ikdienas rūpēm, neapmierinātību ar darbu vai attiecībām, finanšu problēmas, korķi uz ceļa utt., visu laiku aktivizē “cīņas vai bēgšanas” reakciju. Turklāt mūsu audzināšana, sociālās normas īsti neļauj atklāti reaģēt ar instinktīvām “cīņas” vai “bēgšanas” reakcijām, un mēs tās apspiežam.

Rezultātā, mūsu organismā visu laiku krājas neizreaģēta stresa enerģija, kas kaitē orgānu darbībai. Hormoni, kuri izdalās hroniskā stresa laikā, turpina cirkulēt asinīs paaugstinātā koncentrācijā. Neatradot izeju intensīvajā muskuļu darbībā, skābeklis un glikoze vēl vairāk paaugstina uzbudinājumu nervu sistēmā (tāpēc daudzi cilvēki rada atvieglojumu regulāri skrienot vai ejot uz boksa nodarbībām (vai citām aktīvām sporta nodarbībām), jo tas ļauj uzkrāto muskuļu enerģiju izlādēt). Paliek hroniski paaugstināts asinsspiediens un ar laiku sāk attīstīties hipertonija, kas var novest pie insulta. Intensīvā sirdsdarbība var rezultēties ar sirds slimībām un infarktu. Plaušu intensīvas darbības dēļ rodas aizdusa. Hroniskā apasiņošanas samazināšanās kuņģī un zarnu traktā rāda čūlas. Paaugstināta slodze aizkuņģa dziedzerim var novest pie diabēta. Hroniskā apasiņošanas samazināšanās reproduktīvajos orgānos rada dažāda veida ginekoloģiskās problēmas. Āda paliek plānāka, viegli ievainojama, slikti dzīst brūces. Kaulos tiek nomākta spēja asimilēt kalciju, kas ved uz osteoporozi. Hroniskais stress veicina arī svara pieaugumu un celulītu.

Kā mēs varam palīdzēt savam ķermenim?

Vispirms, atcerēties, ka mūsu ķermenim ir vajadzīga palēnināšanās, atpūta, miers, nekā nedarīšana (kaut vai gulēšana uz dīvāna), lai visa sistēma varētu restartēties. Tāpēc šādi periodi ir jāieplāno. Kaut vai ikdienā mēs varam ik pēc 2 stundām mierīgi apsēsties, aizvērt acis un uztaisīt kādu relaksējošo vai elpošanas vingrinājumu 10 minūšu garumā. Atnākot no darba arī nevis uzreiz ķerties taisīt vakariņas, bet parelaksēties kādas 10 minūtes. Vai arī pirms miega pagulēt siltā vannā ar kādas nomierinošās ēteriskās eļļas aromātu.

Otrkārt, visa veida fiziskās aktivitātes mazina stresu un nomierina. Vienalga, vai tas ir treniņš sporta klubā, pastaiga, skriešana, peldēšana vai dejošana. Pirts apmeklēšana arī palīdz, jo stresa hormoni tiek laukā caur ādu, kad mēs svīstam.

Noteikti pievērsiet uzmanību savai elpošanai. Lai nomierinātos un atslābinātos, ir svarīga lēna un gara izelpa. Seklu elpošanu nervu sistēma uztver, ka apdraudējuma signālu. Tāpēc mācieties elpot lēnāk, dziļāk, iesaistot elpošanā arī vēderu.

Pārskatiet savas ikdienas aktivitātes – var būt jūs ieplānojat par daudz, var būt kaut ko var deleģēt citiem, lai jūsu ikdiena ir mierīgāka.

Risiniet savas psiholoģiskās problēmas, kas rada hronisko stresu, piemēram, negatīva domāšana, grūtības teikt “Nē”, vēlme izpatikt citiem, vēlme visu kontrolēt, perfekcionisms, prokrastinācija (lietu atlikšana), kaitīgie ieradumi utt. Šeit var palīdzēt dažādu pašpalīdzības metožu apgūšana, piemēram, Emocionālās brīvības tehnika (EFT).

Emocionālā izlādēšanās – ja jums gribas paraudāt – paraudiet, tā jūs atbrīvosiet uzkrāto spriedzi no sava ķermeņa. Reizēm vērts pakliegt mašīnā, mežā vai pie jūras, lai sevi atbrīvotu. Skaļa dziedāšana un dinamiskā dejošana arī palīdz izlādēties.

Siltās, tuvas attiecības, patīkams fizisks kontakts (pieskāriens, apskāviens) arī ir svarīga lieta ikdienā, kas mūs līdzsvaro. Relaksējoša masāža arī ļoti palīdz.

Respektīvi, lai neiedzīvotos hroniskajā stresā un palīdzētu savam ķermenim, mums ir jāmācās tikt galā ar jau uzkrāto stresu un jāmācās regulēt stresa līmeni ikdienā.

Citi raksti,  kas varētu Tevi ieinteresēt

Kauns

Šajā rakstā es runāšu par toksiskā kauna sajūtu. Tā ir, nevis normāla kauna sajūta, ko mēs izjūtā…